Kategorija: apkārtējā vide
-
Ziemassvētku sajūta
Pārņem sajūta, ka šogad man vienīgais katalizators Ziemassvētku sajūtai būs daži Aldara Ziemas aliņi. Vai varbūt karstvīns. Nezinu. Izpušķota egle (nevaru nepasmaidīt par cilvēkiem ar uzvārdu Egle), vīri sarkanās lupatās, spiedzoši bērni vairs nav priekš manis. Vēlos Ziemassvētkus pavadīt mierīgā, siltā, mājīgā gaisotnē un, ja kāds no brāļa bērniem iedomāsies mani sakaitināt, palikšu īgns un […]
-
Tās sajūtas
Sestdiena. Tikko izdzertais enerģijas dzēriens un apņemšanās aizmirst tos dažus pēcpusdienas aliņus rada kādas nedaudz dīvainas pagātnes sajūtas. Aizveru acis. Esmu aptuveni divus – trīs gadus tālā pagātnē. Ir pagājušas divas stundas kopš man beigusies darba diena. Alus un uzkodas beigušās. Esmu atradis 3 metrus garu kabeli un klausos mūziku atlaidies mīkstajos kubkrēslos. Apkārt pilnīgs […]
-
Nepilngadīgie naktsklubos
TV Kurzeme sižets un komentāri pie šī paša sižeta “liepājniekos” lika aizdomāties par kāda komentētāja neticību par nepilngadīgo personu neatrašanos Liepājas populārākās izklaides vietās. Redz, esot visi brīdināti un tāpēc neviens nav bijis. Bet kāda ir naktsklubu motivācija ļaut nepilngadīgajiem uzturēties kluba telpās tam nepiemērotā laikā? Cik ļoti pusaudzis ir maksātspējīgs? Desmit, divdesmit pusaudži ar […]
-
Kedas
Uzvilku 46. izmēra kedas. Protams, pusotra aliņa vērtās kedas īsti vairs nedraudzējas ar sniegu un pat salīdzinoši neliels mitrums spēj pārsteigt kedu valkātāju. Bet man patīk iedomāties, ka šobrīd ir cita laika apstākļu sezona. Piemēram kājām tagad ir vasara un, ja pacenšas pieliekties, lai logā sniegs nebūtu redzams, ārā debesis spēj iegalvot, ka šobrīd ir […]
-
Simtiem tūkstošu pasaules galu gada laikā
Gribēju izrēķināt (teju mans jaunais hobijs) aptuvenu laiku līdz Maiju kalendāra beigām un tam sekojošo pasaules galu, līdz aizdomājos, ka katrs cilvēks taču dzīvo savā pasaulē ar savu unikālo uztveri un personiskajiem (visbiežāk gan mantotajiem) likumiem, tāpēc katra cilvēka nāve ir vismaz vienas pasaules gals. Depresīvs ieraksts, bet kvalitatīva seksa trūkums tomēr dara savu.
-
Google Chrome un smilšu kaste
Pirms kāda laiciņa Google paziņoja par jaunu interneta pārlūka Chrome izstrādātāju testa versiju, kur Adobe Flash spraudnim ierādīta tā pelnītā vieta – smilšu kaste. Šajā gadījumā gan termins “smilšu kaste” nozīmē to, ka pats Flash spraudnis būs izolēts no pārlūkam, sistēmai kritiskiem procesiem un datiem, kas nodrošinās Chrome pārlūka un datora daudz lielāku drošību Windows […]
-
Cilvēks kā cilvēks
Pamodos. Rīts sākās ar ātrām, miegainām brokastīm un ik rīta nemīlēšanos. Brokastis gan izjauca ierasto rutīnu, jo parasti esmu no rītiem tik sasodīti lēns, ka ēstgriba parādās tikai stundu pēc trešā un tad jau arī beidzamā modinātāja zvana. Ātra ieskatīšanās spogulī un kārtējā vilšanās meklējot spoguļa pēkšņu ieplaisāšanu. Rīta vingrošana aprobežojās tik ar ātru un […]
-
Chrome un Opera vārda dienu paplašinājums
Vienmēr esmu uzskatījis, ka vislabāk lietas var apgūt tās lietojot praktiski nevis lasot teoriju. Šajā gadījumā vēlējos izveidot kādu interneta pārlūka Opera (11 beta vai augstāk) paplašinājumu un izvēle krita uz tik vienkāršu lietu kā vārda dienas gaviļnieku attēlošanu izlecošajā logā. Galu galā izveidotais paplašinājums bija tik sasodīti vienkāršs (un nesmuks), ka bez sevišķi lielām […]
-
Plušķis
Izsecinājām, ka plušķis gaida Ziemassvētku brīnumu kādas kuces izskatā. Nesagaidīs. Vispār viņam ir ļoti aizdomīgs acu skatiens. Varbūt tāpēc, ka guļ manā vietā un jūt, ka viņam būs uz mani jādusmojas tieši tad, kad centīšos panākt viņa aizvākšanos. Vispār dīvains suns viņš ir. Nelietis. Teju vai lien manā lauciņā.
-
Tuklums v. 2
Rīts sākās kā parasti: trīs modinātāja zvani, rīta nomācošā erekcija, centieni vismaz domās uzmākties meitenei un par to nedabūt sitienus pa pirkstiem, aizpampušas acis un domas par steigšanos uz darbu un nespēju ieēst brokastis. Tieši tad, kad te nesen vēlajās pusdienās notiesāju itkā neveselīgo, bet sasodīti kraukšķīgo un garšīgo vistas stilbiņa ādu, nosodīju sevi par […]