Uzvilku 46. izmēra kedas.

Protams, pusotra aliņa vērtās kedas īsti vairs nedraudzējas ar sniegu un pat salīdzinoši neliels mitrums spēj pārsteigt kedu valkātāju. Bet man patīk iedomāties, ka šobrīd ir cita laika apstākļu sezona.

Piemēram kājām tagad ir vasara un, ja pacenšas pieliekties, lai logā sniegs nebūtu redzams, ārā debesis spēj iegalvot, ka šobrīd ir diezgan agrs jūnija rīts, paģiras gandrīz nav un Tu atkal esi pamodies, lai baudītu it kā nedaudz bohēmisko dzīvi.

Vēl tikai nedaudz un sajutīšu jūras šalkoņu, aliņa garšu un smiltis aiz zeķēm.

P.S.

Žēl, ka ziema vēl īsti nav sākusies, bet es jau alkstu vasaras. Tas tikai liecina, ka turpmākie ziemas mēneši priekš manis būs salīdzinoši grūtāki nekā citus gadus. Nu, nekas. Uzkrātais tauku slānis (šī nav metafora) palīdzēs pārdzīvot aukstumu un vasara droši vien pienāks negaidot.