Varētu teikt, ka daži mēneši jaunajā dzīvoklī ir nodzīvoti veiksmīgi. Esam uzvedušies pietiekami godīgi un šķiet, neviens nav pat sūdzējies, ka kaimiņu radio Skonto tiek nelietīgi nomākts ar salīdzinoši skaļāko Foo Fighters veikumu.

Tikai tādi ikdienas sīkumi palikuši. Piemēram, vienas istabas pārāk gaiši aizkari. Ja man nav problēmas vakara stundās noskaidrot kādas ir kaimiņu iecienītākās televīzijas pārraides, tad ticu, ka viņiem nav problēmas noskaidrot ko es ēdu vai dzeru vakariņās. Un kaimiņi mums tādi zinātkāri.

Vispār esmu nonācis jau tāda līmeņa paranojā, ka vakaros, ejot caur istabai, kurā ir tie zeltaini gaišie aizkari, cenšos piekārtot savu apakšveļu, lai glītāks un cienījamāks skats priekš kaimiņiem. Vai vēl trakāk – bieži vien eju un cenšos kaut kā pieturēt savus ģimenes dārgumus (ne intelektu), lai tie mazāk šūpojas un izskatās glītāk, jo gājiens uz vannas istabu netiek pavadīts ar apakšveļu. Un ievelku pat savu alus vēderu tādos brīžos, jo tas taču tomēr ir pats traumējošākais skats.

Šad tad draudzenei jautāju vai viņa neuztraucas par iespēju, ka kaimiņi viņu redz puskailu. Viņa atbild, ka tā taču nav viņas, bet kaimiņu problēma. Tā teikt “ja nepatīk, tad lai neskatās”.

Nu, man tagad ir sajūta, ka palieku greizsirdīgs uz kaimiņiem…