Tikko ar lieliskās kolēģes Ingas atbalstu pacentos nosecināt, ka sen Liepājā nav bijis tāds vēlēšanu reklāmu apjoms. P(usp)ilns internets, avīzes un pat automašīnas, kas tik sekli reklamē izcilas un ne tik izcilas partijas, kā arī kaut kādu krievu partiju. Lai jau tiek šiem, jo Liepājā ir (pārāk) liels cilvēku skaits, kas nodzīvojuši Latvijā un Liepājā vairāk gadus nekā spējuši iemācīties vārdus latviski. Tas gan, manuprāt, ir diezgan nožēlojami, bet ko lai dara, ja mēs, daļa latviešu, tādi esam. Nīkuļi, nedroši un neuzņēmīgi, kas to vien cer, ka kāds visu izdarīs viņu vietā. Vismaz reizēm.

Zinu, ka alus ir uzņemts pietiekami daudz tagad, bet izlēmu, ka balsošu par tādu apvienību, kas sola latvisku vidi man un maniem bērniem. Liepājā tādu lietu solīt sevišķi nevajadzētu, jo šaubos vai tāds solījums rastu atbalstu Liepājas rusificētā vidē.

Starp citu izdomāju (reizēm cenšos), ka nevajag uzturēt speciālās krievvalodīgo cilvēku skolas, bet integrēt šos mazos krievvalodīgos bērnus pamatskolās, kur visa apmācība notiek latviešu valodā. Un svarīgi, lai krievvalodīgo bērnu sastāvs nepārsniedz 25% no visiem audzēkņiem vienā klasē. Tad, manuprāt, pastāv iespēja, ka bērns kvalitatīvāk apgūs latviešu valodu. Un neuzskatīs Krieviju par savu tēvzemi.

Bet kā reiz teica mana zemapziņa – esmu naivs cilvēks.