Draudzene un viņas nedaudz slimā vēlme pēkšņi uzspēlēt Mario Bros spēli laikā, kad pa tv (un realitātē) notiek Latvijas izlases spēle hokejā.
Šajai dīvainajai vēlmei par godu, draudzene lejupielādēja datorā kādas 6 vai 7 spēles versijas. Pat vienu versiju, kuru datora antivīruss slimīgi uzskatīja par “ļaunu” failu. Bet, redz, nevienam jau tas īsti neinteresē, jo uz datora ekrāna tiek vērsts nedaudz stiklains acu skatiens. Turklāt ņemam vērā, ka šāds skatiens sākotnēji tika gatavots hokeja spēlei.
Hokeja spēle sākas un tajā pašā laikā tiek atrasta “īstā” Mario spēles versija. Mans alus pusdzerts un acu skatiens pievērsts televīzora ekrānam. Savukārt draudzene iegrimusi datora ekrānā.
Notiek aizrautīgas cīņas. Gan gūti vārti, gan vāktas zelta monētiņas. Spiedzieni un klaigas par zaudētām dzīvībām un vārtiem. Abpusēji pozitīvas emocijas, ko nespēj pat sabojāt jautājums par to vai draudzenei patīk iejusties spēles tēlā kuram ir “krāniņš”.
Tas viņu neinteresē un mans joks par Mario potenciālajām fizionomiskajām īpašībām netiek saprasts. Sajūtos neērti, bet tajā pašā laikā tiek dzerts alus, gūti vārti un vāktas monētiņas. Laiks tiek pavadīts ar sasvīdušām plaukstām un stiklaini aizrautīgiem acu skatieniem. Te lielā, te mazā ekrānā.
Uzmetu skatienu draudzenes spēlei un pēc divām sekundēm saņemu aizrādījumu, ka manis dēļ viņa esot zaudējusi dzīvību. Tā gan, jo, skat, es viņai neļaujot koncentrēties. Divas sekundes ir pietiekami, lai zaudētu dzīvību, nepareizi uzlecot kādam mūdzim vai iekrītot kādā bezdibenī.
Draudzene uzmet acu skatienu uz tv pusi un nopriecājas, ka Latvijas izlase izvirzījusies vadībā. Cenšos viņai paziņot, ka tas ir noticis jau pirms vairkāk kā desmin minūtēm. Jauki.
Alus praktiski beidzies un spēle iet jau uz beigām. Šķiet, ka hokeja spēle tiks uzvarēta. Un tas priecē. Draudzene sāk izskatīties arvien nomāktāka un nogurušāka. Beidzot ir sasniegts grūts līmenis un tiek zaudēts ik pēc divām minūtēm. Tas man ir grūts laiks, jo tieku vainots pie visiem zaudējuma gadijumiem. Te uz viņu paskatījos ne tā, te roku ekrānam pieliku priekšā, te saspaidīju Del pogu pārāk atklāti un neslēpjoties.
Jā, man arvien patīk iepazīt draudzeni no dažādiem skatu punktiem un situācijām. Vai patiešām viņa man šķiet tik lieliska tāpēc, ka ir tik līdzīga man?