Šodien vairākas stundas stēnēju, elsu un pūtu, lai uzrakstītu referātu par DMARC un godīgi to iesniegtu e-studiju vidē. Man pat šķiet, ka šis bija mans pirmais referāts 15 gadu laikā un, godīgi sakot, tik daudz laika pagājis kopš iepriekšējā referāta, ka atskaiti varētu sākt no sākuma un attiecīgi šis vienkārši bija kucēns, ko jau sākumposmā skumīgi atzinu kā slīcināmu.

Jāpiemin, ka “lielais brālis” arī nebija uzdevumu augstumos un manā sociālā tīkla lentē informācija par DMARC sāka parādīties tikai tad, kad referāts jau bija iesniegts un visas salasītās tematiskās cilnes pārlūkā aizvērtas.

Skumīgi kucēnam, bet tas nekas.

Vārdu sakot, ja tev ir kāds domēns, kas netiek izmantots, lai sūtītu e-pastu, iestati DNS ierakstus, lai izvairītos no tā, ka spamotāji šos domēnus izmantotu:

Kaut arī šī mana ieraksta avots iztek no Twitter un Lielbritānijas valdības interneta vietnes kaut kur meža biezoknī, paskatījos, ka mūsu pašu cert.lv arī ir ieteicis veikt šādus pašus DNS ierakstus.

Vairāk informācijas par “E-pastu drošība – aizsardzība pret izejošo e-pastu viltošanu” var lasīt pašā cert.lv vietnē.

Un tā vien šķiet, ka mans referāts ar katru sekundi, atvērto cilni vai google meklējumu paliek tikai sūdīgāks un sūdīgāks.

Attiecīgi paliek skumjāk un skumjāk par kucēnu, ko jau iesniedzu un esmu par slinku, lai labotu…