Atceros, ka nesen izlaidumā man aiz muguras sēdošā māte norādīja savam klēpī sēdošajam bērnam, ka “aiztikt opi priekšā ir slikti un viņš sadusmosies”. Negribu īstenībā ticēt, ka izskatos jau tik vecs, tāpēc šajā gadījumā droši vien vārds “opis” bija izmantots, lai mani personificētu mazajam bērnam kā kaut ko, ar ko nevar īsti pajokot vai kam papliķēt pa plecu.

Es vismaz tā ceru. Lai gan uz bērnu tas īsti neiedarbojās un māte vēlāk pārgāja uz visaptverošos statusu “onkulis”. Kas, protams, arī neiedarbojās un šad tad man mazais bērns tomēr pabakstīja plecu…