Šīs dienas bagātīgo notikumu virkni papildināja pie mājas durvīm dubļos atrastais mobilais telefons. Telefons, protams, bija nedaudz apbružāts un nosmērēts, bet tajā pašā laikā funkcionējošs. Nu, neko. Skatāmies pēdējos divus neatbildētos numurus un tur kā reizi zvanījis kāds Armands un Miķelis. Lieliski vārdi!
Visticamāk, ka latviskie vārdi nodrošina turpmāko interesi un aizsūtu Miķelim īsziņu, ka mobilais telefons ir atrasts un var griezties “sētā, kur tusējās”. Puisis atzvana un vēlas noskaidrot, kur tad tieši “ir tusēts”. Šķiet, daudz vietās tas bija darīts. Kā nekā eksāmenu laiks. Pēc īsām frāzēm puisis vēlas, lai telefonu aiznes līdz Pablo dzertuvei. Tas īsti neder, jo vēlamies, lai īpašnieks pats nāk pakaļ, nevis mēs viņam nesam. Sacīts, darīts un pēc lielas pusstundas atnāk trīs pusaudžu emo puiši un pret lielu PALDIES atdodam viņiem telefonu.

Morāle?

Pieklājība un latviskie vārdi vienmēr nodrošina panākumus! Ha!