Pirms brīža nosolījos šodien nedzert kefīru (!?).
Pēdējā laikā kaut kā sevi vairāk cenšos ierobežot. Vai arī es vienkārši meklēju iemeslu kāpēc es esmu tāds kāds es esmu. Pieņemsim, ka lielisks un satriecošs.
Tikko iedomājos, ka varētu kādu reizi paņemt kādu patiešām lielisku alu un lēnām to izbaudīt, izgaršot katru alus malku, sajūtot kā kārums lēnām skalo rīkli un galva nedaudz paliek dulla. Un tad saņemtos, lai iegaumēt šis sajūtas un nedzertu vairs alu. Tikai tāpēc, lai nesabojātu atmiņas par to.
Viena atbilde uz “25.02.2010”
Kas vainas kafijai :)? Hoķis arī bez alus ir tikai daiļslidošana :D !