Ieskrienot veikalā pakaļ pārtikai un pretsāpju līdzeklim, patīkami, ka kasiere uzrunā mani par “jauno cilvēku” vai “jaunieti”. Tas dod nedaudz iespēju domāt, ka izskatos laikam diezgan jauneklīgi. Ha, varbūt tāpēc ka sen nav alus dzerts. Iet jau trešā diena bez alus un, patiesību sakot, esmu pārliecināts, ka tā arī alu šodien nedzeršu. Pateicoties slimošanai un sāpošajam kaklam, vēlme pēc alus ir ļoti minimāla. Bet tad jau vēl redzēsim kā man veiksies darbā. Khe..

Pēdējās dienās uz ielas esmu saticis vairākas bijušās pasniedzējas un tikai viena nenokautrējās (vai atcerējās mani) un pateica man “labdien”. Es gan vienalga esmu pārliecināts, ka viņa nezināja kā mani sauc, jo man, redz, ir dvīņu brālis. Tas cilvēkus reizēm mulsina un viņi uzskata, ka labāk ir neko neteikt, nekā kļūdīties. Nu manis pēc. Khe..