Protams, ejot pa veikalu un uzmetot acis alus stendam, uznāk sasodīta vēlme izjust to sajūtu, kad saldi rūgtens aliņš līst kuņģītī. Siekalas tek, bet saprotu, ka vēlme pēc alus ir saistīta ar vienkāršām slāpēm. Šorīt pēc “rīta sportiņa” nebija nekas dzerams un neesmu no tiem, kas dzer tēju vai kafiju, lai remdētu slāpes. Un vienkāršam krāna ūdenim biju par slinku un negribīgu.

Saprotami, jo, bērnībā, ciemojoties pie vecmāmiņas, tiku pamācīts, ka pilsētas krāna ūdens ir kaitīgs un bez vārīšanas to lietot uzturā nevar. Kopš tā laika krāna ūdeni nelabprāt dzeru.

Skatos, un rādu draudzenei uz čehu aliņu, ko parasti dzeru iekš Fontaine Palace. Saku, ka viņa arī varēs nogaršot un izbaudīt tos dažus malkus, ko došu viņai. Bet viņa nē un nē. Dzeršot fonteinā nevis mājās.

Jau kopš tiem laikiem, kad parādījās čehu aliņš pudelēs, neesmu Fontaine Palace klubā dzēris izlejamo alu. Kaut arī izlejamais puslitrs, protams, ir nedaudz lētāks (1.20 Ls) nekā čehu (1.50 Ls) puslitrs pudelē, bet turēt pudeli rokā ir daudz ērtāk un nav pārvietošanāš problēmas. Esmu paņēmis tur alu un dzēris to pa ceļam uz mājām.
Zinu, ka alu var pārliet plastmasas kausā, bet, manuprāt, tas piešķir pārāk lielu lētuma devu.

Tad man arī ienāca prātā apjausma, ka, paskatoties uz sevi, būtu labāk ierobežot aliņa patēriņu. Jau tā pēdējā laikā cenšos dzert stiprinātu alu, lai kopējais alus patēriņš litros samazinātos līdz iespējamajam minimumam. Piemēram, ja ieeju veikalā un tomēr izdomāju ņemt alu, tad ņemu ne vairāk par diviem vai trīs stiprinātiem aliņiem. Tur gan vainojama arī ir finanšu situācija, centieni darbā alu nedzert un draudzenes klātbūtne (pārāk daudz murgus sarunāju alus ietekmē).

Laba tradīcija ir, ja manā pirkuma groziņā tiek ielikts arī alus draudzenei. Nekādus normālos jau viņa nedzer, bet labāk tā nekā viņa būtu atturībniece. Dzerot kopā alu, atkrīt mani uztraukumi par manis sarunātajām muļķībām. Viņa tad nav ne labāka par mani.

Tad nu mans mērķis ir nedzert alu tik ilgi, cik vien tas būs tehniski iespējams. Pastāv iespēja, ka man nezinot tiks sagādāts alus un uzreiz saku (rakstu), ka neatteikšos. Tas būtu nepieklājīgi, ja to darītu. Zināšanai – pašlaik mans gada rekords ir 3 dienas bez alus. Vai to mēs (es, mans kuņģis un mana apziņa) spēsim izturēt? Nezinu.
Bet mēģināt jau var…