Kāds varbūt neatvērs acis un nepamanīs, ka es parasti Foo Fighters klausos tikai tad, kad vēlos apslāpēt ārpasaules trokšņainās domas. Nu, tad – lūk! Šis ir viens no tiem brīžiem.

Un atkal, un atkal.

Labi, ja zini mani, tad droši vien būsi pamanījis, ka ir brīži, kad man īsti neizdodas sakārot teikumus vismaz pamatskolas līmeņa virknēs, kur teikuma priekšmets un, protams, izteicējs vairāk vai mazāk ir sadevušies rokās un cierē uz laimīgo latviešu valodas puspasauli – Dublinu vai kādu ciematu apvienotajos štatos.

Labi, šis arī nav tas brīdis, kad tas būtu svarīgi. Piemēram, es apzinos, ka manas komunikācijas spējas spēj aprobežoties vienkāršā nespējā. Vismaz reizēm.

Varbūt man iet to otro puspasaules ceļu? Nu, es pastāstu baigi “tjipa” interesanto stāstu (šeit es meloju, jo nezinu nevienu interesantu stāstu), bet tajā pašā laikā es varētu to pašu domu pateikt četros vārdus un divās pieturzīmēs: “Sadzēros alu. Pasaule sūc”.

Tā lūk tas ir. Vai ne?