Protams, labāko tradīciju garā iedomājos šo to uzrakstīt, padomāt un atkal pakunkstēt tieši tā kā man tas patīk trešdienas vakaros. Un, protams, mūziku šovakar pasūta alus. Kā gan bez tā.

Starp citu mans pirmais plāns nedzert alu ātri (droši vien ne vairāk kā desmit minūtes tas prasīja) pārvērtās nedaudz nelietīgajā otrajā plānā – nepirkt alu. Kāpēc? Nu, zin, ja, piemēram, tēvs negaidīti ierodas ar aliņu rokās un priekš manis, tad kaut kā skaidrot viņam, ka es nedzeru alu, būtu kaut kā dīvaini. Un, esmu pieklājīgs cilvēks un neatsaku nemaz tik bieži. Kā gan bez tā. Un alus.

Piemēram, šodien bija stāsts ar draudzeni, viņas tēva un mani galvenajās lomās. Tas ir, kopīgi veicām izbraucienu pa dažādiem Liepājas veikaliem, lai atrastu mantu, kas (kā atklājās pirmspēdējā pieturas punktā) jau bija mājās. Nu, vismaz teorētiski, jo neesmu to redzējis. Tas varētu pat būt šīs dienas sievišķīgākais atklājums. MUMS ir tā manta! Neredzamā manta…

Phe, tfu un ihk. Novirzījos no beztēmas laikam.

Īsi un ne kodolīgi sakot, pievakare bija salīdzinoši nogurdinoša un siekalošanās pie alus stenda vainagojās ar diviem aliņiem. Līgavas (skan jau nopietni) tēvs droši vien bija pamanījis manu izplūdušo skatienu un pūcīgo vaigu, tāpēc paņēma man to speciālo aliņu. Nu, tas kas vislabāk garšo alus kausā un lielā daudzumā.

Es būtu radījis labo iespaidu atsakoties no aliņa? Domāju, ka nē. Vēl vairāk – es pat spēju iedomāties, ka viņš mani uzskatītu par kaut kādu tur cacu ar sprogainiem matiem, ja būtu atteicies no viņa piedāvātājiem aliņiem.

Vismaz tagad viņš mani uzskata vienkārši par sprogaini. Ja frizierim būtu mans telefona numurs vai arī pat viņš vienkārši zinātu manu vārdu, tad viņš droši vien mani sveicinātu.

Bet ne jau par to ir stāsts.

Kas vispār jauns? Kas jauns laukos? Kurš apbērnojies vai dabūjis darbu?