Mana dzīve ir nedaudz tāda, ka, ja man vajadzētu atrast iemeslu alus dzeršanai, tas neprasītu nemaz tik daudz piepūles. Es gan parasti nemeklēju iemeslu, bet, ja man to būtu jādara, tad viens no iemesliem būtu šodienas frizieres apmeklējums. Tas nekas, ka īsi nogrieza. Lielāku iemeslu iedzert alu radīja viņās frāze par manu “slinkumā atlaisto” zoda apmatoju: “Man to nogriezt vai tas tā speciāli ir?”

Nav speciāli, vienkārši esmu sliņķis.

Tikko draudzene iesmējās, ka es ar salmiņu dzeru alu no skārdenes. Šoreiz gan izpaužas mans praktiskums, jo, dzerot alu no skārdenes iepakojuma, tas saputojas un rīt ogļu skābo gāzi nav lielākais, labākais izaicinājums. Kaut kur jau jāatstāj vietu 5 aliņiem…