Nedaudz paliku nervozs un izlēmu, ka svaigais gaiss un veikalā nopirkta sula palīdzēs atkal sasparoties dienas darbiem. Tikai, protams, žēl, ka mani pie veikala pārtvēra kāds paģirains vīrietis.

-Arhh, amrrhh, uggg.

-Ko lūdzu?

-Eu, iedod kādus 20 santīmus! Man vajag! Vienkārši baigi sūdīgi, salāpīties..

-Tūlīt paskatīšos. Nē, nav man diemžēl nekāda sīknauda.

-Nu kaut vai melnie?!? Cigaretes iedod?

-Es nesmēķēju. Novēlu Tev veiksmi atrast citur nepieciešamo naudu!

-Bļed…

Man patiešām sīknaudas kabata bija tukša un veikalā parasti iepērkos ar karti. Ja nemaldos, pēdējais cilvēks, kam iedevu naudu, man papūlējās nobučot roku un novēlēja visas iespējamās laimes.

Tagad sēžu un domāju, kur ir mana laime.