Dīvainā kārtā esmu nedaudz apslimis. Kaut arī šad tad ienāk prātā doma, ka smieklīgi ir par tādu sīkumu kā savu veselību (man viņa ir sīka) uztraukties. Dzīvotājs jau visticamāk, ka būšu. Piedodiet.
Neesmu laikam talantīgs mazohists un tāda loma man arī īstenībā nepiestāv. Kaut arī, protams, nedaudz sāpju piedod dzīvei asumu. Man nekas nebūtu pret, ja mana mīļotā iecirstu savus asos nagus manā mugurā. Tad, kad mīlējamies, piemēram. Man nebūtu nekas pret sāpēm kājā. Tad, kad kādam tiek sperts. Man arī nebūtu nekas pret zobu sāpēm, jo tas būtu diezgan liels mājiens uz to, ka man vēl tādi ir. Gribu ļoti, ļoti piedzīvot zobu sāpes tad, kad man būs kādi gadi deviņdesmit. Tu arī vēlies, mazais mazohist?
Bet, ja atgriežamies pie manas veselības, tad jāsaka, ka pēc šo dažu dienu slimošanas esmu nolēmis beidzot aizvilkties uz aptieku. Apnicīgas ir negulētas naktis (vienatnē tas nav interesanti, you know) un sāpes, kas ir visur, ko satur kauli. Un vēl kakla sāpes, ausu (iespējams tā tikai paranoja) un dažu iekšējo orgānu sāpes. Cik nu viena gada anatomijas kurs pamatskolā ļauj to apgalvot.
Domāju, ka man īstenībā sen vajadzēja iedzert kādas zāles. Jo varu laikam apgalvot, ka:
a) alus atveseļošanās periodam sevišķi nepalīdz;
b) kafija arī;
c) kečupa bezjēdzīga ēšana ne tik;
Jā, un atveseļošanās ir nopietna padarīšana tāpēc uzrakstu te savu nelielo plānu, kam vajadzētu būtiski atvieglot manu ikdienu gan fiziski, gan garīgi. Tad nu mans šodienas plāns ir:
1) aiziet uz aptieku;
2) aiziet uz banku pakaļ savai kartei un neaplipināt nevienu ar savu eleganto vīrusu;
3) aiziet uz darbu un apslimdināt visu;
4) kaut ko ielikt savā kuņģī, kas nesastāv no kečupa vai majonēzes;
5) pārbaudīt vai nopirktās zāles var lietot kopā ar alkoholu;

Starp citu, ja ir kādi ieteikumi, lai paātrinātu manu atveseļošanos, tad droši tos izsakiet komentāros. Laicīgi pabrīdinu, ka tādi ieteikumi kā dzert tēju ar medu vai (nedod Dievs/Buda/Vaņa) liepziedu tēju, netiks ņemti vērā.